Aigars Grāvers atklāj sāpīgo jaunības posmu: bez mājām un ar smagu lēmumu

Mūziķis Aigars Grāvers jaunā intervijā atskatījies uz dzīves posmu, ko atceras kā miglainu un nestabilu. Sarunā viņam parāda SANTAS pirmā numura vāku, kurā viņš redzams pirms aptuveni 35 gadiem, un jautā, vai atceras tālaika rakstu. Grāvers saka, ka atmiņā palicis sarkanais krekls un apavi, bet pārējais – vien daļēji. Tolaik viņa dzīvē valdījusi neskaidrība. Grāvers atklāj, ka kādu laiku dzīvojis dažādās vietās, tostarp Sarkandaugavā, un viņam neesot bijis pastāvīgas dzīvesvietas. Naudas īrei arī pietrūcis. Intervijā mūziķis šo laiku raksturo kā posmu, kad viņš mētājies apkārt un nav zinājis, kā sakārtot savu dzīvi. Īpaši spilgti viņš atceras dienu, kad devies uz notariālo kantori Raiņa bulvārī, lai atteiktos no tēva tiesībām. Ejot pa slapjdraņķi, viņš visu ceļu domājis, ko darīt tālāk. Sarunas fragmentā šis lēmums saistīts ar traģēdiju, kas notikusi viņa jaunajā ģimenē. Intervētāja atgādina, ka Grāveram un Ilvai tolaik bijis tikai nedaudz pāri astoņpadsmit, un abi bijuši jauni cilvēki, kuri sākuši kopīgu dzīvi. Plašāka notikušā izklāsta fragmentā nav, tāpēc mūziķa atmiņas atklāj vien daļu no smagā stāsta. Viņa paša teiktais ļauj nojaust, cik vientuļš un apjucis bijis šis dzīves brīdis. Intervijas nosaukumā Grāvers saka: “Strādāšu ar savu dzīvi. Tā esmu nolēmis.” Šie vārdi sarunā iezīmē apņemšanos pievērsties savai dzīvei un pagātnei, par kuru viņš runā atklāti, necenšoties padarīt grūto pieredzi vieglāku, nekā tā bijusi.