Ainars Virga pēc infarkta atklāj, kā pietrūkst ikdienā

Pirmajā intervijā pēc infarkta mūziķis Ainars Virga runā par ikdienišķām raizēm un to, kas viņam šobrīd pietrūkst. Sarunas sākumā viņš pajautā, vai drīkst uzpīpēt, paskaidrojot, ka no rīta vēl nav paspējis to izdarīt. Šādas detaļas atklāj neformālu, atklātu sarunu, kurā netrūkst arī sadzīvisku stāstu. Virga stāsta, ka agri cēlies, lai nopirktu puķes dēla sievai Inesei, kurai todien ir dzimšanas diena. Viņš pat uz mirkli piemirst, kā sauc dēla sievu, bet pats ātri atrod vajadzīgo vārdu — vedekla. Mūziķis viņu mīļi dēvē par savu Rūdu un atceras arī neparastu nesenu atgadījumu veikalā. Pie kases Virga pēkšņi sapratis, ka maku atstājis mājās. Rindā gadījusies Liepājas muzeja direktore, kurai viņš palūdzis aizdot divdesmit eiro. Viņai bijuši tikai desmit, un ar tiem viņa mūziķim izlīdzējusi. Nākamajā rītā Virga aizvedis naudu atpakaļ, tādējādi nokārtojot nelielo parādu. Intervijas virsrakstā mūziķis atzīst, ka viņam pietrūkst cilvēka līdzās — kāda vārda un pieskāriena. Aiz šiem vienkāršajiem vārdiem ir vientulības sajūta un vēlme pēc tuvuma, ko viņš izteicis sarunā. Publikācijā nav plašāk izklāstīts, kādu tieši cilvēku Virga domā, tāpēc viņa atzīšanās paliek personiska un atvērta dažādiem lasījumiem.