Edijs Dukurs turpina ar meitu sarunu caur viņai svarīgu cilvēku portretiem

Dziedātājas Paulas Dukures dzimšanas dienā viņas tēvs, mākslinieks Edijs Dukurs, atceras tradīciju, kas abiem sagādāja īpašu prieku. Meitas svētkos viņš gleznoja kādu cilvēku, kuru Paula apbrīnoja. Pēc viņas nāves šī nodarbe ieguvusi citu nozīmi: Edijs joprojām pievēršas cilvēkiem, kuri meitai bijuši svarīgi. Intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” Dukurs stāstīja, ka laikā, kad Paula dzīvoja Londonā, viņš viņai uzgleznojis Džeku Nikolsonu, Entoniju Hopkinsu Hanibala Lektera tēlā un Hoakinu Fīniksu kā Džokeru. Toreiz viņš vadījies no ikdienas sarunām un tā, ko bija pamanījis meitas interesēs — filmām, kurām viņa sekoja, un personībām, par kurām runāja. Īpaši spilgti tēvam palicis prātā brīdis, kad Paula ieraudzīja Hopkinsa portretu. Glezna jau bija pielikta pie sienas viņas istabā. Meita, to pamanot, bija tik aizkustināta, ka apraudājās, atceras Edijs. Tagad gleznošana viņam kļuvusi arī par veidu, kā tuvoties meitas domām. Pēc Paulas aiziešanas atrastajā personīgajā grāmatiņā viņa bija pierakstījusi atziņas un citātus. Edijs, izvēloties tajos minētos cilvēkus, iepazīstas ar viņu darbiem, tekstiem un pasaules uzskatu. “Šādi es turpinu sarunu ar meitu,” viņš atzīst. Starp pierakstiem ir arī Kīta Ričardsa vārdi par vēlmi izlauzties no sabiedrības rāmjiem un atrast savu ceļu. Šādas piezīmes tēvam ļāvušas ieraudzīt Paulu caur domām, kuras viņa pati bija izvēlējusies saglabāt. Savukārt meitas portrets viņam ir tikai viens — neliela glezna, kurā Paula redzama ar rožu vainagu galvā, dziedot saulgriežu pasākumā.