Ēriks Kūlis atklāj, kāpēc viņa tēvs aizbrauca uz Vāciju un ģimeni vairs nesatika

Rakstnieka Ērika Kūļa ģimenes vēsturē ir šķiršanās, piesardzība un vēlāk atklāti radinieki, kurus viņš nekad nebija saticis. Kūlis dzimis Priekulē, bet viņa vecāki dzīvoja Kalētu ciemā. Māte Emīlija bija saimniece Sidrabiņu mājās, savukārt tēvs Arturs Juzups strādāja par pagasta aizsargu. Emīlija nepieņēma vīra uzvārdu un savu Kūles uzvārdu nodeva dēlam. 1944. gadā, baidoties no izsūtīšanas uz Sibīriju, Arturs nolēma doties prom uz Vāciju. Emīlija atteicās pamest dzimteni, un vecāki šķīrās. Pēc tam Ēriks tēvu vairs nekad nav redzējis. Kā rakstnieks stāstījis, tēvs arī nerakstīja vēstules, jo baidījās, ka ziņas no ārzemēm varētu sagādāt mātei nepatikšanas. Tikai vēlāk Kūlis uzzināja, ka Vācijā tēvam bija izveidojusies cita ģimene. Viņam bija pusbrālis un pusmāsa, ar kuriem Ēriks sazinājās. Brīvvalsts laikā viņš kopā ar jaunāko dēlu Gintu devās uz Vāciju, lai nopirktu lietotu automašīnu, un radinieki aizveda viņu pie tēva kapa Hannoverē. Arturs bija miris 1970. gadā. Arī Emīlijai nācās pamest mājas. 1945. gadā, kad padomju armija sasniedza Kalētu pusi un pie Sidrabiņiem atradās frontes līnija, ēkas bija vajadzīgas karavīriem. Ģimeni uz Liepāju aizveda armijas automašīnā. Raksta fragmentā Kūļa bērnības atmiņas iezīmētas uz vēsturisku satricinājumu fona, kas viņa ģimeni izšķīra uz ilgiem gadiem.