Gundega Skudriņa par nemierīgo gadu un to, kāpēc laimi negaida no citiem

Gundega Skudriņa sarunā atklāj, ka pēdējais laiks viņai līdzinās straujam braucienam šūpolēs — te ir iedvesma un pacēlums, bet jau nākamajā brīdī seko kritums un neskaidrība par to, kas gaidāms tālāk. Viņa salīdzina sajūtu ar strauju kustību augšup un lejup, no kuras nav iespējams vienkārši izkāpt. Skudriņa stāsta, ka šūpoles viņai nav patikušas jau kopš bērnības. Tagad šis tēls precīzi raksturojot viņas pašsajūtu: pārmaiņus nākot gan lidojuma sajūta, gan brīži, kad kļūst grūti saprast, uz ko paļauties. Viņa atzīst, ka šāds ritms dažkārt pat rada nelabumu. Intervijā Skudriņa min arī veģetatīvās distonijas simptomu atgriešanos pēc ilgāka pārtraukuma. Viņasprāt, aizvadītais gads jūtīgajai nervu sistēmai bijis pārāk intensīvs, lai gan pašai prātā tas ne vienmēr tā licies. Šī pieredze liekot vairāk uzmanības veltīt rūpēm par sevi. Tomēr, kā uzsver Skudriņa, viņas iekšējais kodols nav mainījies. Arī sarunas virsrakstā paustā doma atgādina, ka savu laimi viņa negaida no kāda cita — ne no vīrieša, bērniem vai valdības. Viņas atklātība rāda gan grūtāku posmu, gan pārliecību, ka atbildība par savu dzīvi un pašsajūtu sākas pašai pie sevis.