Gunita Berķe atklāj, kā mammas vēža diagnoze mainīja viņas dzīvi

Gunita Berķe joprojām spilgti atceras brīdi, kad uzzināja par mammas slimību. Viņa tolaik bija piektajā grūtniecības mēnesī, gaidīja pirmo bērnu un strādāja par Latvijas Radio korespondenti Maskavā. 1991. gadā ārsts viņai pavēstīja, ka mammai ir vēzis, bet pašai pacientei diagnozi neatklāja. Berķe sarunā stāsta, ka ziņa viņu satricinājusi: tajā laikā slimība šķitusi gandrīz kā nāves spriedums, turklāt ārstēšanas iespējas bijušas ierobežotas.
Viņa atceras, ka pēc ārsta teiktā ilgi bijusi šokā un raudājusi vīra klātbūtnē kafejnīcā. Vienlaikus bija jātiek galā ar pašas grūtniecību un neziņu par to, kā palīdzēt mammai. Šo pieredzi Berķe min kā vienu no iespējamajiem iemesliem, kas vēlāk mudināja pievērsties atbalstam cilvēkiem, kuriem dzīvē ienācis vēzis.
Tagad Berķe vada biedrību “Dzīvības koks”, kas piedāvā psihosociālās rehabilitācijas programmas. Viņa sarunā atstāsta gadījumu ar kādu dalībnieci, kura sākumā, ierodoties programmā, bijusi satraukta un šķitusi gatava doties prom. Pēc sešām dienām sieviete esot kļuvusi mierīgāka un pārliecinātāka. Vēlāk viņa Berķei teikusi, ka terapija un tikšanās ar citām sievietēm, kuras arī skāris vēzis, palīdzējušas saprast savas izjūtas un pieņemt notikušo.
Šādi pavērsieni, pēc Berķes teiktā, apliecina, kāpēc viņa turpina šo darbu. Viņa uzsver, ka cilvēkiem, kuri saskaras ar smagu diagnozi, līdzās profesionālai palīdzībai svarīga ir arī iespēja būt kopā ar tiem, kuri saprot viņu pieredzi. Sarunā personiskais stāsts par mammas slimību savijas ar viņas ikdienas darbu, palīdzot citiem atrast atbalstu un drošāku pamatu pēc diagnozes.
Avots ↗