Ilze kopā ar Daini atjauno Pāvilostas kapteiņa māju un smej par savu tandēmu

Pāvilostā Ilze un Dainis atjauno vecu kapteiņa māju, un viņu ikdienā netrūkst ne darba, ne humora. Kamēr Ilze rosās, sarunājas un cep ābolkūku, Dainis darba drēbēs steidz starp māju un pagalmu, nesot un darot visu nepieciešamo. Lielu daļu remonta viņš paveicis pats, un tagad ķēries pie ēkas otras puses. Ilze ar smaidu stāsta, ka viņas ideju netrūkst. Kāda draudzene reiz esot teikusi, ka tik saskanīgu tandēmu vēl nav satikusi: Ilzei tikai jāieminas, ka vajadzētu piekārt pulksteni, un drīz Dainis jau ir klāt ar āmuru un naglu, vaicājot, kur to likt. “Galvenais, lai viņš var to visu realizēt,” viņa smejas, piebilstot, ka abiem jāspēj paciest vienam otra “trakumu”. Viņu kopīgā ikdiena redzama arī pie pusdienu galda, kur abi apsēžas kopā. Rakstā Ilze un Dainis raksturoti kā enerģiski cilvēki ar labu humora izjūtu, kuri viens otru papildina. Remonta rūpes nav vienīgais, kas viņus vieno: sarunā atklājas arī viņu kopīgā vēlme dzīvot tuvāk laukiem un ūdenim. Abi savulaik nākuši no Vidzemes, bet ilgi dzīvojuši Rīgā, kur uzcēluši māju. Vēlāk viņiem radusies doma par mājvietu laukos, vēlams pie ūdens. Pāvilostas vecā kapteiņa māja kļuvusi par vietu, kur šī iecere pārtop ikdienas darbā. Tagad, kamēr Dainis turpina remontu, Ilze gādā par mājas omulību un uztur abu kopīgo, dzīvīgo ritmu.