Inese Putniece par psihoterapeita darbu: “Mana profesija ir mana kaislība”

Klīniskā psiholoģe un psihodinamiskā psihoterapeite Inese Putniece atskatās uz ceļu līdz savai profesijai un atklāj, ka tās sarežģītību pa īstam sapratusi tikai ar laiku. Lai gan jaunībā viņai bija liela vēlme apgūt psihodinamisko psihoterapiju, daudzi jautājumi par terapeita darba būtību tolaik šķita daudz vienkāršāki, nekā tie izrādījušies praksē. Putniece stāsta, ka divtūkstošo gadu sākumā aktīvi meklējusi iespējas apgūt šo specializāciju, īpaši pievēršoties tuvējām kaimiņvalstīm. Viņa norāda, ka Latvijā psihodinamiskā psihoterapija ir apgūstama rezidentūrā, ārsta apakšspecialitātes ietvaros. Toreiz viņu vadījusi spēcīga vēlme iegūt zināšanas un jaunam profesionālim raksturīgs maksimālisms. Mācību laikā topošie speciālisti ar bažām un izbrīnu uzklausījuši profesoru jautājumus par to, cik daudz no profesijas ierobežojumiem viņi patiesībā apzinās. Putniece tagad atzīst, ka toreiz vēl nespējusi līdz galam aptvert, ko nozīmē atteikties no daudzām lietām, kā arī izprast terapeitiskās darba alianses un neitralitātes nozīmi. Viņa salīdzina psihoterapeita darbu ar amatnieka arodu: ar labiem nodomiem vien nepietiek, jo nepieciešamas zināšanas, pieredze un izpratne par darba robežām. Tomēr, atskatoties uz izvēli, Putniece saka, ka atbildētu tieši tāpat kā savulaik — pārliecinoši piekristu. Viņas vārdiem, psihoterapeita darbs ir kļuvis par īstu aizrautību. Rakstā ietverts arī virsrakstā pieteiktais jautājums, vai psihoterapija ir piemērota ikvienam. Putniece dalās pārdomās par terapijas mītiem, vienlaikus uzsverot, cik būtiski ir apzināties šīs profesijas nianses un atbildību.