Jana Herbsta: pēc brīža, kad gandrīz padevusies, viņu uzrunāja Dailes teātris

Aktrise Jana Herbsta atceras posmu, kad bija zaudējusi cerību, ka profesionālajā dzīvē pavērsies jaunas iespējas. Tieši tad viņu sasniedza piedāvājums no Dailes teātra. Sarunā viņa stāsta par karjeras pagriezieniem, dzīves tempu un to, cik svarīgi ir nepalaist garām pašas piedzīvoto. Herbstai ir desmit gadu pieredze darbā Čehova teātrī, taču, kā norāda publikācija, dažādu teātru skatītāju loki ne vienmēr pārklājas. Plašāka publika viņu pamanījusi arī Dailes teātra izrādēs. Par Ilzes Viņķeles lomu izrādē “Rīkojums Nr. 2” aktrise izvirzīta “Spēlmaņu nakts” balvai. Rakstā īpaši izcelta arī viņas dalība filmā “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”. Runājot par dzimšanas dienu, Jana atzīst, ka šogad saspringtā skrējiena dēļ nav paspējusi ne kārtīgi nosvinēt, ne mierīgi izvērtēt aizvadīto. Tomēr viņai radusies doma, kas agrāk šķitusi tāla: pirmoreiz pa īstam sajutusi, ka dzīvei ir termiņš. Šo izjūtu viņa saista ar tuva cilvēka nāves pieredzi un atzīst, ka nāve viņu biedē un nav tēma, par kuru gribas jokot. Vienlaikus aktrise uzsver, ka viņai ļoti patīk pašreizējā dzīve — ģimene, karjera un viss, ko pašas spēkiem izdevies sasniegt. Tieši tādēļ doma par iespēju to zaudēt rada satraukumu. Jana vēlas ne tikai turpināt darboties, bet arī lielajā skrējienā atrast brīdi, lai apstātos un izbaudītu labo, kamēr tas notiek. Par attiecībām ar Kalvi viņa runā kā par kopīgu ceļu cauri neziņai. Jana salīdzina to ar tumšām katakombām, kurās abi dodas sadevušies rokās: apkārt ir nezināmais, taču otra klātbūtne palīdz turpināt. Viņas vārdi atklāj gan pateicību par pašreizējo dzīvi, gan vēlmi tajā atrast vairāk elpas.