Jānis Haļzovs audzē 6000 dekoratīvo kāpostu un stāda tos pat kapos

Agronoms un bioloģijas skolotājs Jānis Haļzovs dekoratīvo kāpostu audzēšanai pievērsies gan aizrautības, gan praktisku apsvērumu dēļ. Viņa dārzā aug aptuveni 6000 kāpostu, un vīrietis atzīst, ka sākumā ar šo kultūru nemaz nav veicies tik labi, kā cerēts. Pirmā stādīšanas reize bijusi neveiksmīga, jo viņš izvēlējies nepareizu laiku.
Interese par neparastajiem augiem radusies mācību laikā Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Tur Haļzovs tos pirmoreiz pamanījis pie savas skolotājas Laimas Ozoliņas. Viņu pārsteigušas kāpostu dažādās formas un krāsas, tāpēc viņš sācis pētīt šķirnes un to audzēšanas īpatnības. Kāpostu audzēšana labi iederas arī viņa darba ritmā: brīvāks laiks skolā un augstskolā sākoties ap Jāņiem, kad ir īstais brīdis tos sēt.
Izvēli ietekmējusi arī dārza daba. Pēc stiprākām lietavām tas mēdz applūst, bet dekoratīvie kāposti mitrumu panes labāk nekā daudzi citi augi. Haļzovs neslēpj, ka no šīs nodarbes lielu peļņu negūst, taču tā sagādā prieku un piešķir dārzam īpašu izskatu. Viņš kāpostus stāda pat kapos, lai gan, kā pats saka, daudzi par to brīnās.
Audzētājam patīk, ka dārzs rudenī kļūst arvien krāšņāks, laikam kļūstot tumšākam. Tieši dekoratīvo kāpostu košās krāsas un formu dažādība esot tas, kas viņu pie šī auga noturējis. Haļzova stāsts rāda, ka neparasts hobijs var kļūt par ievērojamu dārza daļu arī tad, ja tas nav iecerēts kā ienesīgs bizness.
Avots ↗