Maija Migla-Streiča atklāj, kā vecmāmiņas stāsti kļuva par grāmatu

Žurnāliste un rakstniece Maija Migla-Streiča stāsta, ka viņas pirmā grāmata «Matildes gadsimts» sākusies kā ļoti personisks mēģinājums izzināt savas dzimtas pagātni. Rakstīšanu viņa uzsākusi laikā, kad vēl strādājusi raidījumā «Panorāma», sākotnēji nedomājot par plašu lasītāju loku. Grāmatas centrā ir Maijas vecmāmiņa Matilde Grosgale, kura nodzīvoja simt gadu un bija mazmeitai īpaši tuvs cilvēks. Maija atceras, ka bērnībā vecmāmiņa daudz stāstījusi par savu dzīvi un piedzīvoto. Šīs sarunas palikušas atmiņā kā vērtīgs dzimtas un laikmeta liecību krājums. No vecmāmiņas viņa uzzinājusi arī par Liepāju, ostas dzīvi un cilvēkiem, kuru likteņi bija saistīti ar pilsētu. Lai pārbaudītu atmiņās dzirdēto un veidotu vēsturisko fonu, rakstniece meklējusi ziņas arhīvos, lasījusi senas avīzes un izmantojusi Nacionālās bibliotēkas digitalizētos periodikas materiālus. Grāmatā iekļautas arī viņas mātes dienasgrāmatas un vecāku vēstuļu sarakste. Maija atzīst, ka vecāki bērnībā par savu dzīvi daudz nav stāstījuši, tāpēc viņu attiecības ar pagātni veidojušās, pētot dokumentus un salīdzinot tos ar pašas bērna atmiņām. Viņa uzsver, ka grāmatā aprakstītie dzimtas likteņi un atstāstītie notikumi ir patiesi, lai gan otrajā daļā vietām izmantota arī autores iztēle. Rakstniecei īpaši spilgti palikušas atmiņā ģimenes tikšanās pie vecmāmiņas, kad ciemos ieradušies viņas brālis, māsas un viņu ģimenes. Pieaugušo sarunas par ikdienu un vēsturi bērnam šķitušas aizraujošas, bet vēlāk kļuvušas par pamatu stāstam, kas reizē atklāj gan vienas dzimtas pieredzi, gan plašāku laikmeta ainu.