Māris Kučinskis skaidro, kur budžeta taupīšana būs sāpīgākā un ko gaida no jaunās valdības

Nākamā gada budžeta sagatavošana rit atbilstoši iecerētajam, tomēr lielākais izaicinājums būs ne tikai saplānot nākamos tēriņus, bet arī ielikt pamatu izmaiņām līdz 2030. gadam. Finanšu ministrs Māris Kučinskis intervijā uzsver, ka budžeta paketē jāparedz reformas, kuru ietekme būs jūtama arī turpmākajos gados. Izdevumus nāksies pārskatīt, taču šogad samazinājumus, viņaprāt, nevajadzētu forsēt pārmērīgi. Premjers izteicis mērķi nākamgad samazināt izdevumus par 500 miljoniem eiro. Kučinskis skaidro, ka līdz šim apjomam būtu jāvirzās pakāpeniski. Patlaban jāizvērtē lēmumi par aptuveni 400 miljoniem eiro, nosakot, ko iekļaut budžetā, kam pagarināt termiņu un kur iespējams tēriņus mazināt. Starp jautājumiem, kas būs jāizrunā ar jauno ministru, ir skolotāju algu grafiks. Pēc pašreizējā plāna algām paredzēti vairāk nekā 50 miljoni eiro, un Kučinskis pieļauj, ka jāvērtē gan grafika pārcelšana, gan iespēja rast finansējumu iekšējās rezervēs. Veselības nozarei finansējumu samazināt nav paredzēts, taču ministram būs jāmeklē atbildes par sistēmas efektivitāti. Kučinskis vaicā, kāpēc, neraugoties uz iepriekšējiem ieguldījumiem, pacientu rindas kļuvušas garākas un slimnīcām atkal nepieciešami papildu līdzekļi. Viņaprāt, jāpārbauda slimnīcu reforma, pakalpojumu grozi un līdzšinējo izdevumu izmantojums. Arī izglītība ir viena no jomām, kur finansējuma pārskatīšana var izraisīt īpaši asu reakciju. Mācību līdzekļiem paredzētais finansējums beidzas pēc pašreizējā trīs gadu perioda, un 2028. gadam tas vairs nav ieplānots. Kučinskis kā nākamā gada uzdevumu min auditu visās iestādēs un, iespējams, arī kapitālsabiedrībās, jo daļa no tām, pēc viņa teiktā, varētu neatbilst šādam statusam.