Pēteris Šmidre skaidro, kā Latvija pēc neatkarības atjaunošanas kļūdījās ekonomikā

Uzņēmējs Pēteris Šmidre, atskatoties uz gadiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, nodala politiskos lēmumus no ekonomiskās izvēles. Viņaprāt, valsts virzība uz Rietumiem bija pareiza, taču saimnieciskajās sarunās Latvija pārāk maz aizstāvēja pati savas intereses.
Šmidre uzsver, ka neatkarības atjaunošana un vēlākā tuvināšanās Eiropas Savienībai un NATO bijuši nepieciešami mērķi. Taču, pēc viņa vērtējuma, ekonomiskajā jomā valdīja pārlieku liela gatavība piekāpties. Viņš uzskata, ka Latvija radīja iespaidu: dalībai Eiropas Savienībā tā būtu gatava piekrist par jebkādu cenu. Citās valstīs, viņa stāstītajā, sarunās vairāk centās nosargāt savas ekonomiskās intereses.
Uzņēmējs atceras arī savu ieceri deviņdesmitajos gados veidot kabeļtelevīzijas tīklus un paplašināt televīzijas kanālu piedāvājumu. Kamēr daudzi viņa bijušie kolēģi devās uz Poliju pēc datoriem, kurus Latvijā varēja pārdot ar peļņu, viņš runāja par informācijas pieejamību un infrastruktūru. Šmidre atzīst, ka šāds ilgtermiņa projekts apkārtējiem tolaik šķitis savāds, jo daudzi centās vispirms atrast ātru veidu, kā nopelnīt un izdzīvot.
Vērtējot valsts lomu ekonomikā, Šmidre saka, ka privatizācija pati par sevi nekur nevar būt pilnīgi nevainojama: cilvēkiem, kas ir tuvāk lēmumu pieņemšanai, parasti ir lielākas iespējas iegūt. Tomēr, viņaprāt, būtiskākais kaitējums Latvijas tautsaimniecībai radās vēlāk, kad politiskā vara sāka iejaukties brīvā tirgus darbībā. Viņš kritizē valsts vēlmi visu kontrolēt un uzskata, ka šāda pieeja radījusi neveselīgus konkurences apstākļus.
Avots ↗