Samuels Tomass Valutadatils Latvijā palika pēc smaga ģimenes zaudējuma

Samuels Tomass Valutadatils Latvijā ieradās 2001. gadā, lai iepazītos ar sievas vecākiem. Tobrīd viņš un latviešu sieva gaidīja pirmo bērnu un sākotnēji bija iecerējuši ziemeļos pavadīt tikai dažus mēnešus. Pēc tam ģimene plānoja atgriezties Indijā, apciemot Samuela māti un atkal apmesties Punē, kur viņš iepriekš dzīvoja.
Tomēr notikumi izvērtās citādi. Pāra gaidītais bērniņš nomira trešajā dienā pēc piedzimšanas. Intervijā Samuels atceras, ka šis zaudējums bijis milzīgs pārdzīvojums viņam un sievai un būtiski mainījis viņu ieceres. Viņš nolēma palikt Latvijā, lai būtu līdzās sievai, kura pēc notikušā nebija gatava domāt par došanos atpakaļ uz Indiju.
Palikšana svešā valstī viņam nebija viegla. Samuels stāsta, ka Indijas kultūrā pēc kāzām sieva parasti pārceļas pie vīra ģimenes, tāpēc viņam bija grūti saprast, kā veidot turpmāko dzīvi Latvijā. Viņš nepārvaldīja vietējo valodu, nezināja, kādu darbu meklēt, un iegrima depresijā. Pārmaiņas pastiprināja arī atšķirīgais klimats: viņš, kā pats ar smaidu atceras, ik dienu meklējis ierasto sauli.
Tolaik ģimene dzīvoja Jūrmalā. Samuels nolēma pieteikties darbā skolā, jo labi prata angļu valodu, un viņam izdevās atrast skolotāja vietu Lielupes skolā. Viņš bija domājis nostrādāt vienu gadu un pēc tam doties uz Indiju, taču Latvija kļuva par viņa mājām. Pēdējos desmit gadus viņš strādā privātajā vidusskolā Patnis, kur māca angļu sarunvalodu, kā arī pasniedz privātstundas. Latviski Samuels runā gana labi, lai gan sarunā palīdzējusi arī viņa meita Elišeba.
Avots ↗